Būvniecības informācijas modeļa (Building Information Model — BIM)  izmantošana strauji paplašina būvniecības digitalizāciju. Projektēšana, kurā izmanto BIM ir ātrāka un labāk pārvaldāma nekā tradicionālā projektēšana.  Turklāt, ja ir nepieciešamas projekta izmaiņas, tā rada mazāk stresa. BIM ir digitalizēts informācijas kopums, kas aptver visu ēkas dzīves ciklu un celtniecības procesu. Informācija ir pieejama izmantošanai no būvniecības sākuma līdz pat otrreizējās pārstrādes lēmumiem nojaukšanas laikā.

“Ēkas 3D attēls vien vēl nav BIM, jo šādam attēlam vēl nav visa nepieciešamā informācija par ēkā izmantotajiem risinājumiem.   Tikai tad, kad visa nepieciešamā informācija ir pieejama, mēs varam runāt par BIM izmantošanu. Informācija ir nepieciešama par visu, sākot no informācijas par karkasa un fasādes izstrādājumiem, un beidzot ar informāciju par mehānisko un elektroapgādes sistēmu risinājumiem,” skaidro Pasi Kivimeki (Pasi Kivimäki).

Pasi Kivimeki, kurš ir Sweco BIM eksperts jau kopš 2002. gada, jau kopš bērnības ir interesējies par mēroga modeļiem.   Šajā ziņā viņam ir veicies, jo tagad šie modeļi ir kļuvuši viņa darba daļu — šobrīd jau digitālā formātā.

“Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas vēlas nepārtraukti izstrādāt kaut ko jaunu, un, salīdzinot ar parastiem BIM lietotājiem, esmu soli priekšā - no tā visvairāk iegūst mūsu klienti,” viņš norāda.

Kvalitatīvas  bibliotēkas izveide

BIM izstrādājumi tiek ņemti no izstrādājumu bibliotēkām, kas nodrošina vienmērīgu projektēšana darbu.   Kāda veida bibliotēka nodrošina vienmērīgu darbu? Un kāda to nenodrošina?

“Kvalitatīvā bibliotēkā ir pieejama visa svarīgā informācija, turklāt tā ir atjaunināta.   Pārmērīgs informācijas daudzums un projektētājam nevajadzīga informācijas tikai palēnina tās izmantošanu,” norāda Pasi Kivimeki.

Ruukki produkti jau ir pieejami Revit, Autocad un Archicad projektēšanas programmatūrās, un no 2020. gada rudens — arī Tekla projektēšanas programmatūrā.  Pasi Kivimeki norāda, ka viņš ir piedalījies Ruukki izstrādājumu eksportēšanā uz Tekla programmatūru, un apstiprina, ka tas ir būtiski palielinājis Ruukki izstrādājumu izmantošanu.

Rīks opciju salīdzināšanai

Projektētāja darba ritmu parasti nosaka arhitektoniskās projektēšanas un būvniecības regulējums.   Taču, ja izmantojamie komponenti nav ļoti precīzi definēti, BIM iegūst jaunu vērtību.

“Ideālā gadījumā klients ēkas komponentiem ir noteicis minimālās prasības, un projektētājs var izpētīt dažādu izstrādājumu piedāvātās alternatīvas, un sadarbībā ar klientu rast labāko risinājumu. Turklāt, tā kā izstrādājumu cenas ir zināmas, ir iespējams uzreiz aprēķināt arī risinājumu cenu. Ar BIM palīdzību ir arī iespējams viegli ieviest jebkādas izmaiņas,“ norāda Pasi Kivimeki. 

Neskaitāmi ieguvumi

BIM paātrina un koncentrē projektētāja darbu, jo īpaši atvieglojot izmaiņu ieviešanu.  No BIM izmantošanas ieguvēji ir gan izstrādājumu ražotāji, gan būvnieki.

BIM izmantošana ļauj būvizstrādājumu ražotājiem koncentrēties uz būtiskāko — ražošanu un kvalitāti.   Izmēru noteikšana un ražošanas plānošanai nepieciešamās informācijas sagatavošana notiek projektēšanas birojos.

Būvniekiem BIM nodrošina būvlaukuma loģistikas precizitāti, prognozējamību un kārtību. Sistēmas sniegtā informācija atspoguļo komponentu montāžas vietas un montāžas grafiku. Tiklīdz komponentu montāžas secība ir zināma, var sākties to pasūtīšana un transportēšana uz būvlaukumu.   Tas ievieš kārtību būvizstrādājumu glabāšanā un sniedz būtiskas priekšrocības blīvas apbūves pilsētvidē, kur vieta būvizstrādājumu glabāšanai nav pieejama.

Piemērotība arī liela mēroga projektiem

BIM šajā gadsimtā ir kalpojis kā nozīmīgs rīks liela mēroga būvniecības projektos, un tā izmantošanas apmērs pieaug visu mērogu projektos, kuros iesaistīti daudzi dalībnieki.

Projektētājs izveido šablonu, un projektā iesaistītās personas pievieno savus komponentus. BIM aug kopā ar projektu, pieaugot projektā izmantoto izstrādājumu skaitam — aptverot itin visu — no sākotnējās informācijas par karkasu, līdz pat ēkas apšuvumam. BIM izmantošana kalpo arī kā atklāts saziņas kanāls pušu starpā. 

“BIM izmantošana atmaksājas arī lielos starptautiskos projektos, kuros tas kļūst arvien populārāks. Lielos projektos, piemēram, rūpnīcas vai spēkstaciju projektos, modelis tiek sadalīts mazākās daļās, lai atvieglotu tā izmantošanu,” skaidro Pasi Kivimeki.

Starptautisko nozares pamatklašu (Industry Foundation Classes — IFC) informācijas nodošanas standarts veicina starptautisku projektēšanas sadarbību, jo tas ļauj nodot informāciju neatkarīgi no projektēšanai izmantotās programmatūras.  Piemēram, ar Autocad projektēta modeļa informācija Francijā ir izmantojama arī Revit programmatūrā projektēšanas birojā Somijā. 

Apmācības paver plašākus apvāršņus

Pasi Kivimeki uzskata, ka BIM pielietojumam vēl ir daudz jaunu iespēju.   Pēc viņa domām, tā sauktā digitālā paaudze ne vienmēr ir BIM izmantošanas ķēdes stiprākais posms.  Pie tā nav vainojami jaunieši — īstā problēma ir apmācības, kurā vēl nav iekļautas visas BIM piedāvātās iespējas.

“Vēl pilnībā neapzinātās iespējas saistās ar visu ēkas dzīves ciklu. BIM izmantošana parasti apstājas, tiklīdz ēka ir pabeigta, lai gan ir izveidots gatavs modelis, kurā var importēt citu informāciju. Piemēram, ēkas uzturēšanai un remontam nepieciešamo informāciju,” viņš secina.